Visticamāk, izmantojāt augļus ar zemu pektīna saturu vai arī pievienojāt pārāk maz cukura. Pāris minūtes pavāriet ievārījumu uz lielas uguns, lai liekais šķidrums iztvaiko, vai arī pievienojiet papildus mazliet tīra pektīna, ko var iegādāties specializētajos veikalos, un pārvāriet ievārījumu, sekojot instrukcijām uz iepakojuma.

Ja ievārījums ir sanācis pārāk biezs, atšķaidiet to ar nelielu ūdens daudzumu un vēlreiz uzvāriet.

Lai pārbaudītu ievārījuma konsistenci, izmantojiet iepriekš ledusskapī atdzesētu šķīvīti. Kad ievārījums uzvārīts, uzlieciet mazliet ievārījuma uz šķīvīša un ievietojiet to ledusskapī. Kad ievārījums atdzisis, ar karoti pārbaudiet tā konsistenci. Ja konsistence apmierina, lejiet ievārījumu burkās un aizvākojiet.

Augļi un ogas satur gaisu, kuram vārīšanās laikā ir jāiztvaiko.
Ko darīt: Ļaujiet ievārījumam katlā atdzist 15 minūtes. Ik pa brīdim apmaisiet, lai augļu blīvums izlīdzinātos vienmērīgi. Dzesējot burciņās iepildīto ievārījumu, varat tās ik pa laikam apgriezt otrādi.

Tā notiek, ja ievārījumam pievienots pārāk maz cukura, ja burciņas nav labi izmazgātas un izkarsētas, ja ievārījumu neuzglabā vēsumā, vai arī, ja kāds no augļiem ir bijis bojāts. Gatavojot vienmēr rūpīgi nomazgājiet un pāršķirojiet augļus un ogas. Viena sabojājusies oga var sabojāt visu ievārījumu. Rūgšanu var izraisīt arī slikti mazgātas burkas vai pudeles, kā arī nepietiekama putu nosmelšana.

Ievārījumam ir pievienots pārāk maz cukura vai pievienoti sapelējuši, bojāti vai netīri augļi. Pelējums rodas arī no slikti sterilizētām burkām vai arī no ievārījuma uzglabāšanas siltos un mitros apstākļos. Kad ievārījums vai marmelāde ir gatava, ir svarīgi, lai tā nekavējoties tiktu sapildīta burkās līdz pašai augšai. Nelietojiet uzturā sabojājušos konservus, jo tie var saturēt toksīnus.

Sīrupa gatavošanai ir tikušas izmantotas negatavas ogas. Tās satur vairāk pektīna, nekā gatavas, tāpēc sīrups zabiezējis. Ja sīrups saželējis, novietojiet pudeles siltumā, līdz sīrups izšķīdis. Tad pārvāriet sīrupu, ņemot 300-400 ml ūdens uz litru sīrupa, un pievienojiet 1 gramu konservanta uz katru litru gatavā sīrupa.

Nē, jo biezeņa vietā sanāks stingrs ābolu ievārījums. Ābolu biezeņa pagatavošanai vislabāk derēs parastais baltais cukurbiešu cukurs.

Nē, jo ievārījuma cukuram ir jāvārās vismaz 2 minūtes, lai pektīns varētu sākt sabiezēt.

Jā. Ievārījuma cukuru var lietot arī daudzās ievārījuma receptēs, kur ir ieteikts parastais baltais cukurs.

Jā. Šajā gadījumā starp ievārījuma un parasto balto cukuru nav atšķirības.

Tas ir atkarīgs no tā, cik vecs ir ievārījuma cukurs. To drīkst izmantot gadu pēc realizācijas termiņa beigām, bet ne ilgāk. Mēs nevaram garantēt, ka konservanti būs joprojām aktīvi, tāpēc ievārījumu būs jāuzglabā ledusskapī vai pagrabā. Laika gaitā pektīns arī var būt sabojājies, tāpēc tas var ietekmēt ievārījuma konsistenci.

Brūni graudiņi rodas, ja ievārījuma cukurs ir uzglabāts pārāk ilgi. Tie rodas no citronskābes un cukura reakcijas, bet par to nav jāsatraucas. Tie nemaina ievārījuma cukura īpašības un neparādās gatavajā ievārījumā.

Ievārījumu, kurš pagatavots ar Dansukker ievārījuma cukuru, var uzglabāt normālā istabas temperatūrā vismaz gadu. Tomēr tā krāsa un garša labāk saglabājas, ja ievārījumu uzglabā tumšā, vēsā vietā. Ievārījums bez konservantiem vai nevārītais ievārījums jāuzglabā saldētavā.