Zobi

Lai gan mutes dobumā esošās baktērijas barojas no visiem ēdieniem, tās jūtas īpaši labi, saņemdamas ogļhidrātus, kas satur cukuru, kuri, cita starpā, ir augļos, cukuros, kēksos un rozīnēs.

 

Tikai tad, ja nenotīra kaitīgo aplikumu, baktērijas var izveidot skābi, kas mīkstina zobu emalju, Tāpēc sevišķi svarīgi ir katru dienu ar fluora zobu pastu pamatīgi tīrīt zobus.

To, vai zobos rodas caurumi, ietekmē arī daudzi citi faktori. Izlasi, tad uzzināsi, kā vari uzturēt zobus veselus.

 

Uzklikšķini šeit un izlasi par to vairāk:

 

Kāpēc zobos rodas caurumi

Mutes dobuma baktērijām nepieciešama enerģija, jo tās patērē uzturvielas, ko satur ēdiens. Šai enerģijai pārveidojoties, rodas dažādas atkritumvielas, cita starpā, pienskābe. Siekalas transportē ēdienu atliekas prom un neitralizē skābi. Ja mutes higiēna ir laba, skābe veidojas tik maz, ka siekalas spēj to aizskalot un neitralizēt.

 

Situācija kļūst nopietna tikai tad, kad uz zobiem paliek baktērijas saturošais aplikums. Tad skābes veidošanās ir izvērtusies tik liela, ka siekalas nespēj vairs to neitralizēt un siekalu vietā to neitralizē zobu minerālvielas, kalcijs un fosfāts. Tā ir pirmā pazīme, ka zobos sāk veidoties bojājumi.

 

Baktērijas un cukurs

Dažas zobu aplikumā esošās baktērijas var augt skābā vidē. Tas nozīmē to, ka tās var izmantot enerģiju, ko satur cukurs un citi sašķeļošies ogļhidrāti. Šādi ogļhidrāti ir, piemēram, uzkožamajos, maizē, vārītos kartupeļos un makaronos.

 

Ja uz zobiem ir aplikums un ēdienkartē ir daudz cukura, aplikums mainās – tās baktērijas, kas iztur cukura un citus sašķeļošos ogļhidrātus, iznīcina citas baktērijas, un tas nozīmē, ka skābe veidojas arvien vairāk.

 

Skābuma līmenis mutē (pH) mazinās saistībā ar skābes veidošanos. Ja skābuma līmenis mutē mazinās, no zobiem šķīstot izdalās kalcijs un fosfāts. Tāpēc cukura un citu šķīstošo ogļhidrātu ēšana bieži paātrina caurumu rašanos, bet tikai tad, kad ir slikta mutes higiēna.

 

Tā samazināsi cauru zobu risku

Labākais veids, kā izvairīties no cauriem zobiem, ir tīrīt zobus ar fluora zobu pastu divas reizes dienā. Kad zobus tīra, tad kaitīgais aplikums tiek noņemts, un mazinās kariesa risks.

 

Fluora zobu pasta pasargā zobu emalju, tāpēc zobi labāk pacieš skābes uzbrukumus.

 

Nobeigumā jāatgādina, ka svarīgi ir regulāri apmeklēt zobārstu.

 


 


6 labi padomi, ka izvairīties no cauriem zobiem

  • Tīri zobus pamatīgi divas reizes dienā. Vissvarīgākais ir zobus notīrīt vakarā. Atceries iztīrīt visas spraugas un atstarpes. Ja vēlies tos iztīrīt īpaši rūpīgi, vari izmantot zobu bakstāmos vai zobu diegu.
  • Izmanto fluora pastu.
  • Neēd visu laiku – ja saldumus dienas laikā apēd tikai dažas reizes, risks ir ļoti neliels, bet ja saldumus ēd ik pa brītiņam, risks ir liels.
  • Nekad nepārēdies tādu ēdienu, kas mutē saglabājas ilgi (piemēram, saldumus vai ēdienu, kas viegli ieķeras zobos, (piemēram, karameles un banānus)).
  • Tūlīt pēc maltītes pakošļā košļājamo gumiju bez cukura – tā tīra zobus.
  • Regulāri apmeklē zobārstu.

 

Ogļhidrāti un zobi

Dažas baktērijas, kas ir mutes dobumā palikušajā aplikumā, savai barībai izmanto sašķeļošos ogļhidrātus (cukuru, augļus, uzkožamos, maizi, vārītus kartupeļus un makaronus). Kad ogļhidrāti pārvēršas par uzturu, izveidojas skābe, kas izraisa zobu bojāšanos.


Gan ēdiena sastāvs, gan ogļhidrātu saturs ietekmē to, cik daudz skābes izveidosies, un līdz ar to – cik liels ir cauru zobu risks. Sastāva ziņā lipīgs ēdiens mutē parasti paliek ilgāk nekā parasti, un tīrs cukurs palielina ogļhidrātu saturu siekalās.

 

Saistībā ar skābes veidošanos skābuma līmenis (pH) mutē mazinās. Ja skābuma līmenis mutē mazinās, no zobiem vairāk nekā iepriekš atdalās kalcijs un fosfāts. Nekad nav iespējams atjaunot pašu zobu minerālvielu nodilumu. Tā ir pirmā pazīme, ka zobos veidojas caurumi.

 

Ogļhidrāti mazina skābuma līmeni (pH) dažādos veidos, un tas dažādā ātrumā arī atjaunojas. Tāpēc dažādi ogļhidrāti izraisa dažādu kariesa risku.

 

Jo vairāk mazinās skābuma līmenis un jo ilgāks laiks paiet līdz brīdim, kad atjaunojas iepriekšējais līmenis, jo lielāks ir kariesa risks. Vairumā gadījumu skābuma līmenis mutē atjaunojas 60 minūtēs. Praksē tas nozīmē to, ka nav labi ēst vai dzert (izņemot ūdeni) visas dienas garumā. Ēd tikai dažas reizes dienā, tad zobi pastāvīgi nebūs skābes uzbrukuma objekts.

 

Ogļhidrāti, kas izraisa visilgstošāko un vislielāko skābes uzbrukumu, ir saharoze, fruktoze (augļu cukurs) un glikoze (vīnogu cukurs). Mutes baktērijas veido skābi arī no laktozes (piena cukura), kas pieskaitāma pie ogļhidrātiem, un cietes (polisaharīdiem), bet ne tik daudz no citiem ogļhidrātiem.

 

Cukurs un caurumu veidošanās zobos

Kaut arī tu centies neēst ēdienus, kas satur cukuru, jāatceras, ka caurumi zobos var veidoties. Proti, caurumi galvenokārt rodas tāpēc, ka zobi ir slikti un nepilnīgi tīrīti. Cukurs, tāpat kā citi uztura ogļhidrāti, var izraisīt zobu bojāšanos, bet tikai tad, ja zobus netur nevainojami tīrus. Ja zobus regulāri netīra, uz to virsmas paliek aplikums. Baktērijas par skābi pārvērš ogļhidrātus, kas ir, piemēram, cukurā, vārītos makaronos, uzkožamajos, kartupeļos un maizē, un tad šī skābe bojā zobus un sliktākajā gadījumā rada caurumus. Tas nozīmē, ka ogļhidrātiem, kas izraisa caurumus, nav obligāti jābūt cukura izcelsmes. Tātad “nav cukura” nav tas pats, kas ”nav caurumu”.

 

Bērnu zobi

Vislabākais līdzeklis kā pasargāt zobus no caurumu veidošanās ir tīrīt zobus pamatīgi un regulāri. Tāpēc svarīgi ir iemācīt bērniem rūpīgi tīrīt zobus divas reizes dienā. Ja tu iemācīsi savam bērnam tīrīt zobus no mazām dienām, tad no savas puses vari būt drošs, ka bērnam visu mūžu būs veseli zobi.

 

Lai bērna zobi saglabātos veseli, ir vajadzīgs kas vairāk par labiem padomiem un jaunu zobu birsti ik pēc trim mēnešiem. Proti, bērna motoriskās iemaņas attīstās tā, ka viņš iemācās kārtīgi tīrīt zobus tikai 12 gadu vecumā. Tāpēc tev jābūt klāt un jārāda piemērs bērnam, kā arī jāpārbauda galarezultāts, un tas jādara līdz brīdim, kad bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu.