Diabēts

Aizvien vairāk cilvēku saslimst ar diabētu, bet kas par slimību tā īsti ir, un vai diabēts nozīmē to, ka cukuru nekad nedrīkst ēst? Šeit atradīsi atbildes uz šādiem jautājumiem:

 

Kas ir diabēts?

Diabēts ir slimība, kad cukura līmenis asinīs ir pārāk augsts. Tāpēc to sauc arī par cukurslimību.

 

Apēstajā ēdienā esošie ogļhidrāti sadalās par glikozi (vīnogu cukuru) un nokļūst asinīs. Kad asinīs pieaug glikozes saturs, aizkuņģa dziedzeris izdala hormonu, ko sauc par insulīnu, kas palīdz pārvietot cukuru uz ķermeņa šūnām.

 

Kad cilvēks saslimst ar diabētu, glikoze nepārvietojas no asinīm uz šūnām pietiekami efektīvi – vai nu tāpēc, ka ķermenis nepietiekami ražo insulīnu (1 tipa diabēts), vai tāpēc, ka insulīna iedarbība ir pavājinājusies (2 tipa diabēts). Tas nozīmē, ka glikozes saturs asinīs pēc ēšanas ir paaugstināts ilgāk nekā parasti. Situācija ir bīstama, jo paaugstināta glikoze asinīs (cukura līmenis asinīs) ilgā laika periodā var bojāt ķermeņa audus, piemēram, acis, nieres, sirdi un asinsriti.

 

1. tipa diabētu (jaunības tipa diabētu) izraisa vairogdziedzera darbības traucējumi, tāpēc 1. tipa diabēta rašanos nevar novērst ne ar kādiem līdzekļiem. Lielākā daļa no diabēta gadījumiem – apmēram 90 % – tomēr ir 2. tipa. Savukārt 2. tipa diabētu (pieaugušo tipa diabētu) izraisa dzīvesveids. It īpaši 2. tipa diabēta primārais iemesls ir vēdera rajonā sakrājies liekais svars, bet šī diabēta attīstību iespaido arī kustību trūkums.

 

Papildu informācija par diabētu atrodama adresē www.diabets.lv

 

Uzturs un diabēts

Ēdienkarte ievērojami ietekmē to, vai cilvēks pieder pie tās riska grupas, kas var saslimt ar 2. tipa diabētu. Svara pieaugumu var novērst, ēdot veselīgu un daudzpusīgu ēdienu, kas atbilst enerģijas patēriņam. Netrekns ēdiens, kas satur daudz ogļhidrātu, novērš lieko svaru. Šodien ir zināms, ka daudziem 2. tipa diabētiķiem simptomi izzūd, kad viņu svars samazinās par aptuveni 10 %. Pēdējo 20 gadu laikā diabētiķu ēdienkarte ir pārvērtusies; tā vairs nav stingra ēdienkarte, bet gan tādi ēšanas ieradumi, kādus vajadzētu ievērot mums visiem.

 

Svarīga ir 2. tipa diabēta profilakse. Svarīgi ir arī tas, kā 1. tipa diabētiķim ir jāēd, lai pēc iespējas labāk kontrolētu diabētu. Daudzus gadus ir ieteikts, ka diabētiķim pilnībā jāizvairās no cukura. Jaunākie pētījumi tomēr ir pierādījuši, ka diabētiķi var apēst 20–30 g cukura dienā, un glikozes saturs no tā necieš. Ir tikai jārūpējas par to, lai cukuru ēstu vienmērīgi visas dienas garumā tā, ka katra maltīte nesaturētu vairāk par 5 g cukura.

 

5 g cukura atbilst vienai tējkarotei. Tātad vari itin labi pārkaisīt vienu tējkaroti cukura auzu putrai vai uz maizes uzziest tējkaroti medus. Tikpat labi šad tad vari apēst arī gabaliņu kūkas vai šokolādes, un konditorejas izstrādājumos vari izmantot cukuru kopā ar mākslīgajiem saldinātājiem.

 

Diabētiķa ēdienkarte

Pret diabētu jāizturas nopietni, bet tad tā būtībā var būt pasaules “veselākā” slimība! Proti, diabētiķim jāēd veselīgi un jākustas, jo veselīgs uzturs un fizkultūra kopā ar iespējamo insulīna terapiju novērš pārmērīgu cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs.

 

Diabētiķim ir rūpīgi jāizvēlas ēdiens, jo dažādi ēdieni dažādā ātrumā ietekmē cukura līmeni asinīs, un diabētiķa problēma ir tieši cukura līmeņa asinīs regulēšana. Tāpēc ir svarīgi, ka diabētiķis izvēlas lēni uzsūcošos ogļhidrātus. Tādi, piemēram, ir ogļhidrāti, kurus satur rudzu maize, pākšaugi, makaroni, āboli un bumbieri.

 

Šķiedrvielas, proteīni un tauki palīdz “bremzēt” ogļhidrātu uzsūkšanos. Diabētiķiem vajadzētu ēst pavisam maz tauku gluži kā visiem citiem, tāpēc, ja vēlas “bremzēt” cukura līmeņa asinīs paaugstināšanos, vislabāk ir ēst proteīnus un šķiedrvielas